Sadaļa: Jauniešu aktualitātes

Latvijā politkorektums varbūt ir kaut kas jauns, bet Rietumos tas vairumam jau ir apnicis

profils1

Intervē – Dace Kalniņa, Laila Ozoliņa

Kādas ir tuvākās prioritātes partijas ģenerālsekretāra amatā? Kāds ir Tavs redzējums par mūsu partijas attīstību? Vai ir kas tāds, ko vēlies kardināli mainīt?

Kardināli nekas nav jāmaina, jo Nacionālā apvienība kā konservatīva organizācija darbojas ar cieņu pret tradīciju, kas arī dod drošus panākumus nākotnē. Protams, dienaskārtību politiskajām partijām nosaka arī vēlēšanas. Tas kaut kādā ziņā atvieglo mūsu darba plānošanu. 2017. gada pašvaldību vēlēšanas pienāks ļoti ātri, kas arī ir viena no prioritātēm. Pēc tam ir 2018. gada Saeimas vēlēšanas. It īpaši ņemot vērā atsevišķu partiju sabrukuma procesu, ir pienācis īstais brīdis darīt visu iespējamo, lai nākamajā Saeimas sasaukumā vairs nebūtu ar nekonstruktīviem partneriem jāstrīdas  par pašsaprotamām lietām, kā, piemēram, demogrāfija vai latviešu valoda skolās.

Tas, ko varētu attīstīt vairāk tieši partijas organizācijā, ir jauniešu organizācija kā struktūrvienība ar atšķirīgu misiju, proti, tās sabiedriskā darbība, par pamatu ņemot mūsu ideoloģiju un vērtības. Piemēram, ļoti laba ir zibakciju metode. Šādas spilgtas akcijas sabiedrības apziņas atmodināšanai ir nepieciešamas. Varbūt jauniešiem ir pienācis laiks atgriezties pie šādām interesantām metodēm, ko agrāk izmantoja “Visu Latvijai!” kā sabiedriska organizācija.

Mums svarīgāks saturs, nevis politiskie darījumi. LA saruna ar NA ģenerālsekretāru Raivi Zeltītu

Zeltits-477x360

Māris Antonevičs

Raivis Zeltīts politikā iesaistījās pirms pieciem gadiem, vēl būdams vidusskolnieks. Šobrīd viņš ir Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs un valdes loceklis, kā arī Mārupes domes deputāts. Strauja izaugsme… 
R. Zeltīts uzskata, ka to pašu varētu teikt arī par Nacionālo apvienību, kurai šobrīd esot nostiprināšanās laiks.

Patriotiskā audzināšana – mūsu nākotnes garants!

Jaunsardze-3

Runāt par patriotisko audzināšanu mēdz uzskatīt par slikto toni – galu galā jebkādu vērtību izcelšana neiederas postmodernajā domā. Tomēr realitātē vienmēr notiek cīņa par cilvēku sirdīm un prātiem – patīk tas vai nē. Arī arguments, ka nedrīkst pieļaut “ideoloģijas” mācīšanu skolās, ir tikai līdzeklis to rokās, kuri grib mācīt savējo ideoloģiju. Tikai pirmajā gadījumā to ar atklātiem līdzekļiem un diskusijām grib ieviest tautas izvēlētie pārstāvji, kuriem vēlētāji ir deleģējuši viņu uzskatu realizēšanu valsts dzīvē. Otrajā gadījumā tas notiek bez diskusijām, aizmuguriski, ar “Ziemeļvalstu ministru padomju”, dažādu fondu u.c. noslēpumainu iestāžu palīdzību, un vienā jaukā brīdī mēs bērnudārzos redzam dažādas “pepijprinču” grāmatiņas. Vai Latvijas bērnus audzinās MTV šovi, 1. Baltijas kanāls, vai tomēr arī valstij būs kāda teikšana – tikai tāda ir izvēle. Ja kādam šķiet, ka viņš var būt “apolitisks”, nenozīmē, ka citi to pieļaus. It īpaši jau mūsu ģeopolitiskajā situācijā. Visai drīz šis “apolitiskais” cilvēks sāk atkārtot dažādas idejas un frāzes, kuras nav radušās šī cilvēka paša pārdomu rezultātā, bet gan “iedvestas” no citiem avotiem, tādējādi kalpojot citu politiskajām, ekonomiskajām u.c. interesēm.

Sabiedriskās domas veidošana var notikt vai nu bez mums, vai ar mums. Domāju, ka Latvijas interesēs ir, lai tas notiek ar mūsu pašu līdzdalību. Latvijas interešu jautājums nav tikai subjektīva tērzēšana – jautājums, vai daudzi tūkstoši šaubu pilno Latvijas iedzīvotāju uzlūkos Latviju kā valsti, kurā veidot savas ģimenes, savu nākotni, vai arī uzķersies uz ideju par Krievijas varenības atjaunošanu, tieši ietekmēs mūsu drošību tuvākajos gados. Krievijas varenības atjaunošana ir iespējama tikai ar asiņaina konflikta palīdzību, tāpēc šī ideja pašu mājās ir jānocērt jau saknē. Tāpēc sniegšu savu ieskatu tajā, kāpēc manuprāt patriotiskajai audzināšanai ir tik izšķiroša nozīme, ja mēs veidojam drošāku un taisnīgāku Latviju.

Par pārmaiņām novadā un korektu kritiku

Mārupe

*Publicēts „Mārupes Vēstis“ 2014. gada augusta izdevumā

Kā vienam no deputātiem, kam šis ir pirmais sasaukums, darbs pašvaldībā ir jauna pieredze. Jāsaka, ka to var izprast tikai no pašas sistēmas iekšpuses un daudz kas nav tik vienkārši, kā likās laikā, kad Mārupes domē viesojos vien kā parastais Mārupes iedzīvotājs. Jāatzīst, ka pašvaldības mehānisms bieži vien darbojas neatkarīgi no īslaicīgām pārmaiņām domes sastāvā, kas reizēm ir pozitīvi. Atbildīgam politiķim ir jāprot domāt nākamo paaudžu ietvaros. Kādu novadu atstāsim mūsu bērniem?

Viens no jautājumiem, kas šobrīd ir īpaši aktuāls, ir Jaunsardzes kustības attīstīšana novadā. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums valsts drošībai, patriotisma stiprināšanai novadā un jauniešu veselīga dzīvesveida veicināšanā. Strādāsim, lai tas izdotos!

Tomēr, domājot par ilgtermiņa plānošanu, parādās svarīgs jautājums – kad šajā procesā ir būtiska jauno deputātu kritika un atšķirīgais skatījums? Šis nepārtrauktības princips nedrīkstētu kļūt par argumentu pret jebkādu atšķirīgu skatījumu, ja tas, protams, tiek izteikts pieklājīgā formā un neaizvainojot kolēģus. Gribētu salīdzināt pašvaldību ar lielu kuģi, kura kurss pēc stūres rata pagriešanas mainās lēni un pamazām. Turklāt vairums deputātu nav stūrmaņi. Tomēr mēs esam uz viena kuģa, un nav prāta darbs cīnīties par labāko kajīti (amatiem, atpazīstamību…) laikā, kad kuģis ir jāieved drošā ostā. Tāpēc uzskatu, ka daudzi konflikti un reizēm subjektīvi apvainojumi, no kuriem šī gada laikā esmu norobežojies, arī ir panākums. Protams, ja kuģis vārdā “Mārupe” brauc virsū sēklim, tad ir jāiejaucas, bet, kamēr tā nav, dažādi kašķi atņem enerģiju konstruktīvākām lietām. Tātad – jāspēj būt gan kritiskiem, gan konstruktīviem, ja to prasa novada iedzīvotāju interses, bet vienmēr saglabājot pieklājību.

Ir jāpanāk viena būtiska lieta – tā ir pozitīvas attieksmes iedzīvināšana. Un tas neattiecas tikai uz deputātiem. Ir jābūt brīvākiem savos domu lidojumos. Visur ir jāsaglabā attieksme – mēs to varam, Mārupe to var! Tik tiešām ir jāatzīst topošās novada tūrisma stratēģijas nozīme. Attīstot tūrisma jomu, mēs varam sakārtot vairākus jautājumus, kā infrastruktūra – velomaršruti, ceļazīmes; uzņēmējdarbības veicināšana – it īpaši mazajiem uzņēmējiem un amatniekiem; lokālpatriotisms – novada identitātes stiprināšana, savas vēstures izzināšana; mārketings u.c. Ciemojoties Ķekavā un Carnikavā, tūrisma darba grupa uz Mārupi atveda apņēmīgu noskaņojumu, jo šo novadu pieredze liecina, ka tūrismā viss ir iespējams, nepieciešama tikai iztēle un uzņēmīgums. Pārliecinājāmies arī, ka svarīga ir sadarbība ar kaimiņu novadiem un arī kāda centrālā ideja, kas saistītos ar novadu.

Ir zināma vilšanās par valsts attieksmi pret Pierīgu un Mārupi. Statistika liecina, ka Latvijas nākotne ir šeit, pie mums. Nekur citur nav tādi demogrāfiskie rādītāji! Nākamajā gadā tās ir 12 jaunas 1. klases. Novada dome, mani kolēģi un pašvaldības izglītības iestādes ir izdarījušas milzīgu darbu, lai Mārupes bērnus nodrošinātu ar kvalitatīvu izglītību. Mums tas ir jānovērtē un ar to jālepojas. Diemžēl šie pūliņi netiek novērtēti brīžos, kad tiek sadalīta Eiropas fondu nauda vai kad tiek maksāta nauda izlīdzināšanas fondos. Nauda ir jāiegulda tur, kur ir ģimenes, kur ir izglītoti un talantīgi cilvēki, kuri ir daudz panākuši pašu spēkiem un prasa tikai godīgu attieksmi. Šī kuģa – valsts – kursu pagriezt ir daudz grūtāk. Tomēr saglabāsim attieksmi, ka mēs varam visu. Arī šajā jautājumā!

Raivis Zeltīts
Mārupes novada Domes deputāts

NA Jaunieši – gatavi izaicinājumiem!

IMG_2587

Latviešu nacionālistiem šī ir svarīga nedēļa svarīgā gadā. Ukraina mums māca – 2014. gada Saeimas vēlēšanas ir ar ģeopolitisku nozīmi. Vai Latvija nonāks pilnīgā Krievijas pakļautībā ar kāda vietējā Janukoviča palīdzību, vai arī uzvarēs latviskās partijas un kā vadošā – Nacionālā apvienība? Tas ir atkarīgs no mums katra un mūsu spējas sastrādāties kopā. Uz mūsu darbību skatās mūsu senči, kuru izcīnītais ir jānosargā, un nākamās paaudzes, kurām jānodod latviska Latvija!
Šis ir konteksts, kurā 12. martā Nacionālās apvienības birojā Kaļķu ielā 11 vadīju lekciju jauniešiem par NAJO (Nacionālās Apvienības Jaunatnes organizācija) līdzšinējo darbību, izaicinājumiem, dažādiem teorētiskajiem aspektiem par jauniešiem politikā un sabiedriskām organizācijām kopumā. Runāju, protams, arī par NAJO tālāko darbību manā vadībā – principiem, struktūru un nākotnes plāniem. Lekcija pulcēja vairākus desmitus jauniešu – liela daļa no viņiem NAJO iesaistās pirmo reizi.

Arī mārupieši devās Lāčplēša dienas lāpu gājienā

11.11.13
*Publicēts http://raiviszeltits.blogspot.com/ 2013. gada 13. novembrī
Turpinot pirms gada aizsākto tradīciju, Nacionālās Apvienības (NA) Mārupes nodaļa organizēja lāpu gājienu Mārupē.
Tajā piedalījās arī Latvijas Aizsargu Organizācijas pārstāvji. Pasākums sākās pie Mārupes vidusskolas, kur dziesmas dziedāja NA jaunieši un ar uzrunām uzstājās Mārupes novada domes deputāti Raivis Zeltīts un Andris Puide, kuri lika aizdomāties par latviešu tautas uzvarām pagātnē, mūsu senču lielo drosmi un tās nozīmi šodien.Tāpat kā pirms gada, lāpu gājiens noritēja no Mārupes vidusskolas līdz Mārupes kapiem, kur lāpu tas saplūda ar pašvaldības organizēto piemiņas brīdi pie represijās cietušo pieminekļa. Pēc tam pasākuma apmeklētāji devās nolikt ziedus un svecītes pie Mārupes Lāčplēša Ordeņa kavalieru atdusas vietām.

Iedibinot tradīciju Eiropas līmeņa totalitārisma upuru piemiņas dienai

* Publicēts http://raiviszeltits.blogspot.com/ 2013. gada 26. augustā
No 22. līdz 24. augustam, pārstāvot Latvijas Okupācijas Izpētes Biedrību, es atrados Lietuvā, kur Lietuvas valdība rīkoja pasākumu sēriju jauniešiem no visdažādākajām Eiropas valstīm ar mērķi izglītot jauniešus par totalitāro režīmu izdarītajiem noziegumiem. Pasākums noritēja vienlaicīgi ar tieslietu ministru un Eiropas parlamenta pārstāvju vizīti. Lietuva, būdama Eiropas Savienības prezidējošā valsts, ir izmantojusi iespēju pievērst visas Eiropas uzmanību 23. augustam kā sava veida simbolam, kas apliecina totalitāro režīmu radniecību un nepieciešamību vērtēt to noziegumus vienlīdzīgi.

Turpinot ekspedīciju Kurzemes piekrastē

* Publicēts http://raiviszeltits.blogspot.com/ 2013. gada 23. jūlijā
No 19. līdz 20. jūlijam tika veikts otrais posms ambiciozajam projektam – apceļot visu Latvijas jūras robežu. Idejas autors un galvenais organizators bija LAO 5.pulka 3.nodaļas aizsargs Normunds Novads. Šis ir viens no daudzajiem LAO pārgājieniem, kuru mērķis ir apvienot atpūtu, izglītošanos un arī izturības pārbaudi. Šoreiz mērķis bija veikt posmu Liepāja-Pāvilosta.
 

Vairs nav ne frontes līnijas, ne barikāžu

*Publicēts http://raiviszeltits.blogspot.com/ 2012. gada 17. novembrī

1919. gadā viss bija skaidrs: vienā frontes pusē bija mūsu karavīri un latviešu tauta, bet otrā pusē – ienaidnieks. Tāpat kā 1991. gada barikāžu – mēs esam vienā barikāžu pusē, viņi, ienaidnieki, otrā. Laiki ir mainījušies. Mums, jauniešiem, kuri barikāžu laikus neatceras vai tolaik vēl nebija dzimuši, ir grūts uzdevums – neatkarība ir atgūta un ir pēdējais laiks stiprināt Latvijas valsti un likt tai atkal darboties latviešu tautas labā. Dīvaini, ka tas ir piemirsts – Latvija tika dibināta, lai dotu dzīvību latviešu tautai. Un, cīnoties par šo mērķi, vairs nav ne frontes līnijas, ne barikāžu. Mums ir jādod atbilde tam klusajam karam, kas tiek vests pret latviešu tautu pēdējos 20 gadus. Mūsu pretinieks nav atklāts kā 1919. gadā, vai 1991. gadā, tas neuzbrūk ar militāru spēku, bet gan cīnās pret tautas ideāliem un simboliem, jo, iznīcinot tos, nekāda militāra pretošanās nebūs iespējama. Katru dienu mediji stāsta par to, cik Latvijā ir bezcerīgi palikt, ka tauta izmirst, visi zog un ir nelieši, tiek melots par mūsu vēsturi vai labais tiek noklusēts. Īpaši cītīgi tiek strādāts pie tā, lai radītu iespaidu, ka latvieši neprot saimniekot savā zemē – lai īstos ‘’saimniekus’’ sagaidītu ar atplēstām rokām. Tieši tāpēc tiek nomelnots Kārlis Ulmanis un ne ‘’vēsturiskās patiesības’’ dēļ. Nē – tiek uzbrukts latviešu valstsvīra un saimnieka simbolam. Ar materiālismu tiek grauta vēlme aizstāvēt savu dzimteni, jo tas, kuram pirmajā vietā ir uz kredīta paņemts auto, bet dzimtene ir kādā divsimtajā vietā, nekad neies krist par savu dzimteni. Tā, pa vienai pilītei, tiek  izgrauzts pat viscietākais akmens, tas notiek tik nemanāmi un tajā pašā laikā tik visaptveroši. Daudz pirkstiņu ir šai rokai, kas grib novākt mūsu tautu no vēstures skatuves, un mūsu uzdevums ir nevis meklēt vainīgos, bet pašiem ar saviem vārdiem un darbiem atjaunot ticību latviskai Latvijai. Novembra svētku laiks ir īstais brīdis, lai iedrošinātu arī šaubu pilnos un neticīgos.

NA Mārupes nodaļas rīkotais lāpu gājiens pulcē ap 100 cilvēku

207453_177197255751398_2052310520_n

*Publicēts http://raiviszeltits.blogspot.com/ 2012. gada 13. novembrī

11. Novembris ir mūsu uzvaras diena, nevis sēru diena – ar šādu ideju vēlējāmies vienot Mārupes iedzīvotājus neatkarīgi no viņu vecuma, turības vai partejiskās piederības. Lāpu gājienu Mārupē rīkojām pirmo gadu – pirms gada pulcējāmies pie mūsu domubiedriem Babītes novada Piņķos. Šogad nolēmām, ka ir laiks 11. Novembri atzīmēt tur, kur dzīvojam paši, kur dzīvo mūsu ģimenes un draugi – Mārupē. Iepriekšējā gadā gūtā pieredze palīdzēja noorganizēt ļoti labu pasākumu un pulcēt aptuveni 100 cilvēku, kā bijām plānojuši.