Brexit ģeopolitiskās sekas Eiropai un Latvijai

brexit1

Nenoliedzami pēdējās nedēļas galvenais notikums bija britu balsojums par Lielbritānijas atdalīšanos no Eiropas Savienības (ES). Šīs iniciatīvas pretrunīgums izpaudās jau mēnešus pirms paša balsojuma. Latvijas gadījumā galvenā pretruna ir starp absolūti atbalstāmo nacionālās pašnoteikšanās principu, kas tiek īstenots šādā referendumā, un mūsu pašu nacionālajām interesēm, kas līdz šim bija cieši saistītas ar Lielbritānijas pozitīvo lomu ES projektā. Lielbritānija un Centrālā-Austrumeiropa ir bijušas Atlantiskās orientācijas galvenās pārstāves ES, kamēr Vācija, Francija un citas Eiropas lielvalstis vēsturiski vienmēr ir bijušas ar mazāk vai vairāk slēptām simpātijām pret Krieviju un tās ‘’Eirāzijas’’ projektiem. Lielbritānijas izstāšanās process būs garš un neskaidrs, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka ir notikusi būtiska varas līdzsvara pārbīde, kas var izmainīt situāciju Eiropā.

Pilnībā piekrītu Sandijam Semjonovam, ka šī balsojuma rezultāts atspoguļo daudzu eiropiešu noskaņojumu un neapmierinātību ar ES neefektivitāti krīžu, reformu un jebkādu citu risināmo jautājumu gadījumos. Tas bija arī netiešs balsojums par Junkera kunga un Eiropas Komisijas (EK) augstprātīgo politiku, kas aizmirsa, ka politiķi beigu beigās atbild savu tautu priekšā, nevis ‘’cilvēces’’ vai ‘’progresa’’ priekšā. Rietumi šobrīd tik tiešām atrodas lielā krīzē – tās kultūras un etniskie pamati tiek apdraudēti no globālisma puses. Alvja Hermaņa komentārs par Brexit kā atgriešanos pie Eiropas kā nacionālu valstu savienības precīzi raksturo iespējamo risinājumu šai krīzei. Ultraliberālie politiķi nostājās pret savām tautām, tāpēc Rietumu tautas šobrīd atbalsta nacionālismu. Tā ir tendence, kas ASV izpaužas kā Trampa ‘’America first’’ politika, Lielbritānijas UKIP, Francijas ‘’Nacionālās Frontes’’, Zviedrijas ‘’Zviedru demokrātu’’ augstie reitingi un līdzīgas tendences citviet. Nacionālisma atgriešanās jaunā formā ir neizbēgamība. Lielbritānijai arī nepalīdzēja ‘’palicēju’’ kampaņas histēriskā gaisotne un vēlme visus ‘’aizgājējus’’ vienkārši ierindot kaut kādā trako kategorijā. Pieņemu, ka tas ļoti iespējams arī izšķīra rezultātu par labu ‘’aizgājējiem’’. ES gudrajiem prātiem būtu laiks beidzot sākt mācīties no ASV pret-trampa nometnes kļūdām, kas arī paļāvās uz to, ka mūsdienās joprojām pilnībā pietiek ar baidīšanas kampaņām, vai to, ka politiskais oponents tiek apvainots kādā politkorektuma baušļa pārkāpšanā un nosaukts sliktos vārdos. Varbūt tas vairs nestrādā. Varbūt ir laiks atgriezties atpakaļ pie tautas un sākt diskutēt par tai būtiskiem jautājumiem.

Atgriežoties pie Brexit sekām Latvijai, ir jāsaprot, ko šī varas līdzsvara pārbīde var nozīmēt Latvijai. 21. gadsimta sākumā notiek ļoti būtiski procesi, kuri Latvijā tiek relatīvi maz apskatīti. Pirmkārt, globalizācijas ēru nomaina de-globalizācija. Globālā IKP apjomi aug straujāk kā globālās tirdzniecības apjomi. Tā rezultātā Fukujamas ‘’vēstures beigu’’ modeli ar vienotu liberālu pasauli un vienotu globālo tirgu aizvieto vairāku ekskluzīvo tirdzniecības bloku modelis, kas daļēji sakrīt ar Hantingtona civilizācijām. Ķīna ap sevi veido ‘’Jaunā Zīda ceļa’’ un ‘’One Road, One Belt’’ iniciatīvas, Krievija cenšas konsolidēt ap sevi bijušo PSRS ar tās ‘’Eirāzijas Savienības” projektu, savukārt Latvija ir daļa no Rietumu projekta, kas šobrīd piedzīvo lielas iekšējās pārmaiņas. Mūsu interesēs ir tas, lai šīs pārmaiņas nevājinātu Rietumus kopumā un tādējādi netiktu apdraudēta Latvija. Eiropas-ASV attiecības ir absolūti svarīgas un jāsaglabā par spīti iekšējiem satricinājumiem, lai pret mūsu reģionu šo vājumu neizmantotu revanšistiskā Krievija. Risks ir tajā, ka ES bez Lielbritānijas prokrievisko spēku relatīvais svars ir lielāks. Piemēram, ja notiks Ukrainas karam līdzīga krīze, tad būs daudz sarežģītāk pieņemt kādas sankcijas pret Krieviju. Tāpēc gan Rietumiem, gan ES būs jāmainās pārdomāti un gudri, lai novērstu haotiskas un bīstamas pārmaiņas. Konstruktīvam nacionālismam būs sava loma šajos procesos, jo bez tā neapmierinātās tautas vērsīsies pie populistiskām nacionālisma formām.

Jaunajā Eiropas situācijā ASV turpinās censties novērst kontinentālas varas izveidošanos, kas vienmēr ir bijis Krievijas mērķis. Tāpēc starp tradicionāli uz Krieviju orientēto Franciju un Vāciju ASV būs nepieciešams stiprināt Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionu, jeb tā saukto Intermarium, kas ir arī mūsu interesēs.

Par mūsu ģeopolitskajām interesēm jau reiz rakstīju[1]:

1)Latvijas neatkarība vistiešākajā mērā ir atkarīga no ASV un tās militārās alianses NATO intereses cīnīties pret kontinentālas Eirāzijas valsts izveidošanos;

2)ASV un Krievijas saspīlējums no ģeopolitiskās loģikas viedokļa ir neizbēgams, kamēr Francija un Vācija vienmēr uz Krieviju skatīsies kā uz potenciālu sabiedroto;

3)ASV centīsies stiprināt ‘’cordon sanitaire’’ – valstis starp Baltijas un Melno jūru, lai novērstu potenciālo Parīzes-Berlīnes-Maskavas asi. Polija un Ukraina pēc sava iedzīvotāju skaita, valsts plašuma un resursiem ir lielākais šķērslis Krievijas ģeopolitisko interešu realizācijai. Vācija un Francija mūsu reģiona valstis labākajā gadījumā aktīvi neaizstāvēs pret Krievijas centieniem tās nomelnot kā ‘’failed states’’ un vietas, kur ‘’atdzimst fašisms’’, sliktākā gadījumā – palīdzēs graut to tēlu, kā tas notiek, piemēram, Polijas gadījumā.

Tātad Latvijas ģeopolitiskajās interesēs ir: 1)Stiprināt attiecības ar ASV kā ar pasaules lielvaru, kurai vienīgai ir interese ierobežot Krieviju;

2)Stiprināt attiecības ar mūsu reģionālajiem sabiedrotajiem – Baltijas valstīm, Poliju, Ukrainu. Censties iesaistīt Baltkrieviju šādā aliansē, lai novērstu Baltijas izolāciju;

3)Ar gudru piesardzību raudzīties uz potenciālajiem Krievijas sabiedrotajiem Eiropā. Protams, vienmēr nepieciešams uzturēt labas attiecības ar pārējo ES, bet ne sentimentāli paļauties uz visām ES valstīm kā mūsu demokrātiskajiem draugiem, kuri nekad mūs nenodotu.

Pēc Brexit tas ir īpaši aktuāli. Mums vairāk kā jebkad ir jāmeklē sabiedrotie mums draudzīgajās ES valstīs mūsu reģionā. Jautājums par Intermarium izveidi vienā vai otrā formātā ir aktuāls jau kādu laiku. Polijas prezidents Andžejs Duda ir paziņojis: “Es nepiekritīšu stiprākā diktātam. Es neatbalstīšu Eiropu, kur ekonomiskās priekšrocības, kas rodas no iedzīvotāju skaita, būs iemesls, lai uzspiestu lēmumus citām valstīm, nerēķinoties ar to nacionālajām interesēm”.[2] Savā inaugurācijas runā prezidents Duda paziņoja par savu plānu izveidot aliansi starp Centrālās un Austrumeiropas valstīm.[3] Līdzīga ārpolitiskā prioritāte ir Horvātijas prezidentei Kolindai Grabarai-Kitarovičai, kuras konservatīvā Horvātijas Demokrātiskā savienība uzvarēja Horvātijas parlamenta vēlēšanās. Kādas ir mūsu ārpolitiskās prioritātes? Izlūkošanas kompāija ‘’Stratfor’’ jau pirms gada paredzēja, ka Eiropa nevarēs pastāvēt kā līdz šim. Reģionālisms un nacionālisms atgriezīsies. Eiropā nostiprināsies četri bloki: Rietumeiropa, Austrumeiropa, Skandināvija un Britu salas. ES varētu turpināt pastāvēt, bet decentralizētākā un demokrātiskākā modelī.[4] Latvijas ārpolitikai būtu jābūt proaktīvākai, jāizvirza sev jaunas prioritātes, jāņem vērā globālās tendences ar prognozi vairākiem gadiem uz priekšu, nevis tikai jāreaģē uz EK rīcību, kas vispār var būt pretrunā ar mūsu nacionālajām interesēm.

[1] Latvijas ģeopolitiskās intereses, Raivis Zeltīts

http://www.raiviszeltits.lv/latvijas-geopolitiskas-intereses/

[2] Poland’s Duda Blasts EU ‘Dictate of the Strong’ on Migrants, Wojciech Moskwa, Piotr Skolimowski BloombergBusiness, http://www.bloomberg.com/news/articles/2015-09-08/polish-president-blasts-eu-dictate-of-the-strong-on-migrants

[3] Duda’s mission: recover Pilsudski’s Intermarium and Giedroyc’s commitment to Ukraine, Matteo Cazzulani Centre for Global Studies “Strategy XX!”, http://geostrategy.org.ua/en/komentari-ta-ocinki/item/800-misiya-dudi-povernennya-do-kontseptsiyi-mizhmor%E2%80%99ya-yuzefa-pilsudskogo-ta-ideyi-ukrayinsko-polskoyi-spivpratsi-ezhi-gedroytsya

[4] Armin Rosen. Stratfor has 11 chilling predictions for what the world will look like a decade from now

Business Insider http://www.businessinsider.com/stratfor-has-11-chilling-predictions-for-what-the-world-will-look-like-a-decade-from-now-2015-6