Jaunais izglītības saturs

Jaunais mācību saturs ir saņēmis lielu kritiku – pat pirms tas bija publicēts. Tagad tas ir pieejams sabiedriskajai apspriešanai. Katrs var ar to iepazīties un izvērtēt. Uzskatu, ka liela daļa kritikas ir Lasīt vairāk »

Stipra ģimene – stipram novadam un valstij!

Ar jaunām un stiprām ģimenēm bagāts novads – tāda ir Mārupe. Tādai arī būtu jābūt visai valstij. Mārupe varētu būt miniatūrs ideālās Latvijas paraugs. Protams, arī mums Mārupē ir savi izaicinājumi, bet Lasīt vairāk »

16. marts – vēsturiskās patiesības izgaismošanas akcija

Pie latviešu leģionāru tēmas ik pa laikam ir jāatgriežas, lai novērtētu arī to, kādi esam šodien. Latviešu puišu cīņu par brīvu Latviju, kaut arī ar nepareizo sabiedroto, bet pret “pareizo” ienaidnieku, iedvesmoja Lasīt vairāk »

Atgriežoties pie Agra Liepiņa raksta “Salmu līderi”

Ar mākslinieku un publicistu Agri Liepiņu mūs šķir paaudzes, bet vieno vēlme Latviju redzēt latvisku un stipru. Pārdomas par latvisko partiju trūkumiem nereti pārņem arī mani. Tik ļoti gribas, lai viss ir Lasīt vairāk »

Latvijas trīs iespējas un trīs šķēršļi

Šoreiz vēlējos dalīties savās pārdomās ne tik daudz par ārējiem draudiem un iekšpolitiskām kaislībām, cik par lietām, kuras ir vairāk atkarīgas no mums katra individuāli. Reizēm mums kā latviešiem tās šķiet tik Lasīt vairāk »

 

Jaunais izglītības saturs

6357758756001800821152486765_State-Education-Generic-jpg

Jaunais mācību saturs ir saņēmis lielu kritiku – pat pirms tas bija publicēts. Tagad tas ir pieejams sabiedriskajai apspriešanai. Katrs var ar to iepazīties un izvērtēt. Uzskatu, ka liela daļa kritikas ir bijusi pārāk skarba. Ir problemātiski aspekti, bet ir arī pozitīvi aspekti. Apskatīšu abus. Aicinu izlasīt pilno dokumentu arī Tevi un pārdomāt šīs lietas, jo tas ietekmēs Latvijas nākotni vistiešākajā veidā!

*Tālāk minētais ir mans personiskais viedoklis kā Latvijas pilsonim.

Pozitīvie aspekti:
+ Vispārējā dokumentā ir liels uzsvars uz latviešu valodu, Latvijas valsti, ģimeni, tikumiem, lokālā, nacionālā u.c. kultūras mantojuma saglabāšanu, pilsonisko atbildību.
+ Mācību saturs un pieeja ir beidzot apskatīta vienotā sistēmā visās izglītības pakāpēs. Ir izstrādāts piedāvājums integrētai un sistēmiskai izglītībai, kurā mācību priekšmeti būtu sasaistīti. Tas ir milzu panākums. Jau sen bija laiks apturēt zināšanu fragmentāciju un “izšķīšanu” šaurās nišās!
+ Vērtēšanas kritēju izvērtēšana. Skolēnu vērtēšana nevis kā sods, bet gan kā atbalsts skolēna sniegumam. Atgriezeniskā saite par darbu brīdī, kad sniegumu vēl ir iespējams uzlabot.
+ Skolēnu spēja uzņemties atbildību par savu mācīšanās un domāšanas procesu. Mācību padarīšana par nozīmīgām pašam skolēnam (“dzīvi” priekšmeti).
+ Skolas un skolēnu iesaistīšana vietējās pašvaldības (“kopienas”) norisēs.
+ Mācību satura organizēšana ap “lielajām idejām”. Pozitīvi vērtēju tieši pieeju, bet par pašām idejām šobrīd nerunāju.
+ No zināšanu atprasīšanas uz augstāku domāšanas līmeņu attīstīšanu. No frontālā procesa uz skolēna iesaistīšanu. Ļoti labi!
+ Iespēja padziļināti mācīties humanitārā virzienā jau vidusskolas posmā.

Problemātiskie aspekti:
– Šķiet, ka skolēni tiek gatavoti dzīvošanai kādai nākotnes “multikulti” sabiedrībai. Tajā būs jāpieņem svešas ticības, paražas, etniskā daudzveidība, valodu daudzveidība… Kāpēc tas tiek uzskatīts par pašsaprotamu attīstības modeli? Vai skolēnam Rubenē vai Kuldīgā arī būs jāpielāgojas svešām kultūrām? Kāpēc? Vai tas nenonāk pretrunā ar Latvijas patriotisma vērtībām?
– Skolēna iesaistīšana ir laba lieta, bet tā kaut kādā brīdī var kļūt par skolēnu izklaidēšanu laikmetā, kurā bērniem ir lielas grūtības ar uzmanības noturēšanu. Vai izglītībai ir jāpielāgojas negatīvajiem procesiem, kas valda sabiedrībā? Uzskatu, ka nav. Piemēram, tiek minēta mācību organizēšana visdažādākajās vietās (pat mežā), daudzveidīgās mācību darba organizācijas formās, kas, protams, ir aizraujoši skolēniem. Bet vai tas, kas ir “aizraujoši”, vislabāk ilgtermiņā veicina personības izaugsmi? Drīzāk jau to veicina tas, kas ir garlaicīgs un nepatīkams īstermiņā. ) Pagātnē pieeja izglītībai varēja būt skarba pret bērnu, bet tas tomēr norūdīja. Izauga cilvēki, kas ir psiholoģiski noturīgi, spējīgi uz ilgstošu, monotonu un smagu darbu. Un tāds vēl ilgi būs jebkurš īsts darbs un jebkurš īsts ceļš uz karjeras uzsākšanu un izaugsmi.
– Patriotiskās vērtības, kas tiek uzsvērtas pamatdokumentā, daudz mazāk parādās detalizētākā mācību satura izklāstā. Laikam lieki gaidīt, ka sociālajās zinībās neprasīs salīdzināt dažādus partnerattiecību modeļus… Tomēr šajā gadījumā vismaz ir dota bāzes vērtība – lauība. Savukārt attiecībā uz mazākumtautību lomas izvērtēšanu Latvijas attīstībā nav pašas bāzes vērtības – latviešu ieguldījums Latvijas tapšanā. Kā var apskatīt MAZĀKUMtautības, neapskatot VAIRĀKUMU? Bez latviešiem taču nebūtu Latvijas! Mums ir ļoti brīnišķīga Satversmes preambula, kurā tas viss ir aprakstīts. No tās arī varētu izrietēt vērā ņemama sociālo zinību daļa, jo tajā ir formulēts mērķis un nodoms Latvijas valsts pastāvēšanai.

Aicinu būt aktīviem sabiedriskās apspriešanas posmā un iesaistīties, lai labās lietas jaunajā izglītības saturā un pieejā paliktu par dominējošajām! Lielas cerības lieku arī uz Latvijas skolotājiem, kuri būs tie, kas šo pielietojot [šo ne tik ideālo] instrumentu, virzīs skolēnus vairāk patriotisma virzienā.

Materiāls atrodams:
https://www.skola2030.lv/single-post/2017/09/25/SABIEDRISKAJAI-APSPRIE%C5%A0ANAI-IZSLUDINA-JAUN%C4%80-M%C4%80C%C4%AABU-SATURA-UN-PIEEJAS-APRAKSTU-%E2%80%9CIZGL%C4%AAT%C4%AABA-M%C5%AASDIEN%C4%AAGAI-LIETPRAT%C4%AABAI%E2%80%9D

Stipra ģimene – stipram novadam un valstij!

Masku festivāls

Ar jaunām un stiprām ģimenēm bagāts novads – tāda ir Mārupe. Tādai arī būtu jābūt visai valstij. Mārupe varētu būt miniatūrs ideālās Latvijas paraugs. Protams, arī mums Mārupē ir savi izaicinājumi, bet tos rada mūsu ātrie izaugsmes tempi. Salīdzinot ar citiem Latvijas novadiem esam “ekonomiskais tīģeris”. Mūsu izaicinājums ir salāgot ātro izaugsmi ar iedzīvotāju ikdienas vajadzībām. Arī demogrāfijā rādītāji ir vislabākie valstī. Mārupes novads cenšas palīdzēt savām ģimenēm, maksimāli nodrošinot izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Novads atbalsta jaunos sportistus, mūziķus un māksliniekus. Mārupei jāturpina attīstīties kā ģimenei draudzīgam novadam, kur ikviens iedzīvotājs jūtas droši no bērna nākšanas pasaulē līdz pat vecumdienām. Ir jāpiebilst, ka tas notiek apstākļos, kad Mārupe iemaksā nesamērīgi lielas summas pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Ir ārkārtīgi netaisnīga situācija, kurā Mārupei ir grūtības izbūvēt nepieciešamās izglītības iestādes mūsu jaunajai paaudzei, bet tikmēr Rēzeknes pilsēta pirms vēlēšanām par mūsu naudu uzdāvina brīvbiļetes saviem iedzīvotājiem. Šī cīņa mums vēl ir priekšā un šāds absurds ir jāizbeidz.

Attiecībā uz to, kas ir mūsu varā, Nacionālā apvienība Mārupē ir “iekustinājusi” kustību par labāku novadu. Valsts patriotisms savijas ar lokālo patriotismu. Novembra svētki ir pārtapuši par visa novada iedzīvotāju tautas svētkiem, kad mēs godinām savus karavīrus un Latvijas dibinātājus. Arvien vairāk patriotiskajos pasākumos piedalās mārupiešu ģimenes ar saviem bērniem – patriotisms jāaudzina jau no mazotnes! Īpaši gribētu izcelt patriotiskās basketbola spēles “Brīvības cīnītāju piemiņas kauss”, kas ir jauna tradīcija novadā, kura apvieno sportu, izglītojošas ekskursijas un patriotisko audzināšanu. Novads ļoti palīdz represētajiem, atbalstot pasākumus, kā arī ar nodokļu atlaidēm. Jāpiebilst, ka šeit esam pilnīgi vienoti savās domās ar citiem novada Domes deputātiem un par to ir liels prieks. Esam arī uzsākuši tūrisma attīstības programmu, kas ļauj iedzīvotājiem iepazīt mūsu novada vērtības. Šajā ziņā esam tālu priekšā, piemēram, Babītes novadam. Protams, darāmais vēl ir arī pašiem, bet pirmie un ļoti būtiskie soļi patriotisma veicināšanā novadā ir veikti.

Mēs esam nozīmīgs politiskais spēks visā valstī. Nacionālās apvienības ideāli un vērtības ir nemainīgi. Tādā ziņā mūsu priekšvēlēšanu piedāvājums ir vieglāk pasniedzams mārupiešiem, jo mums nav sevi jāizdomā no jauna. Mēs esam droša izvēle Latvijas un Mārupes patriotiem. Mēs turpināsim uzlabot Mārupes novada dzīvi, vienlaicīgi uzturot savu viedokli un neatkāpjoties no saviem mērķiem. Visiem mārupiešiem novēlu Latvijas simtgadi sagaidīt vēl drošākā, ekonomiski attīstītākā, latviskākā un ģimenēm draudzīgākā novadā!

16. marts – vēsturiskās patiesības izgaismošanas akcija

16.03.17.BBB

Pie latviešu leģionāru tēmas ik pa laikam ir jāatgriežas, lai novērtētu arī to, kādi esam šodien. Latviešu puišu cīņu par brīvu Latviju, kaut arī ar nepareizo sabiedroto, bet pret “pareizo” ienaidnieku, iedvesmoja viņu tēvi – 1919. gada brīvības cīnītāji. Savukārt viņi paši turpina iedvesmot arvien jaunas latviešu paaudzes, kurām ir laimējies pašiem nepieredzēt karu savā dzimtenē.

Protams, Krievija turpinās savu melu izplatīšanas darbu, apsūdzot Latviju “fašisma atdzimšanā”. Tā pati Krievija, kura 21. gadsimta Eiropā ir atgriezusi karu. Tā pati Krievija, kurā pašā ir atdzimis kaut kas nelabs. Ir atkal un atkal jāatkārto vēsturiskā patiesība. Ir jāatkārto patiesība par 1907. gada Hāgas konvenciju, kas aizliedza mobilizēt armijā okupēto zemju iedzīvotājus. Tas bija iemesls tam, kāpēc Austrumeiropas tautas tika mobilizētas nevis armijā, bet gan SS, kas formāli bija nemilitāra struktūra. 1943. gadā vācu varas izsludinātā pavēle par Latvijas jauniešu iesaukšanu militārajā dienestā bija starptautisks pārkāpums. Protams, daļa leģionā iestājās arī brīvprātīgi, lai cīnītos pret PSRS režīmu, kura nodarījumus latviešu tautai mēs nesen visi varējām redzēt lieliskajā filmā “Melānijas Hronika”. Bet nekādā veidā latviešu leģionam nebija saistība ne ar nacionālsociālisma ideoloģiju, ne ar tā noziegumiem. Tieši tāpēc sabiedrotie pēc kara beigām ļāva latviešu leģionāriem apsargāt nacistiskos kara noziedzniekus Nirnbergā. Viestura rota, kuras karogs bija Latvijas karoga krāsās, sastāvēja no bijušajiem latviešu leģionāriem. Vai tad sabiedrotie “fašistiem” kaut ko tādu atļautu?

Tāpēc pieminēt latviešu karavīrus mūsu galvaspilsētā pie Brīvības pieminekļa, kas celts par tautas ziedotajiem līdzekļiem, ir tikai pašsaprotami. Vismaz tam tā būtu jābūt ikvienam, kam ir veselīga izpratne par nacionālo pašapziņu. Protams, pēdējos gados arī šeit ir izcīnītas sava veida brīvības cīņas. Ne jau latviešu nacionālie karavīri vai Nacionālā Apvienība izvēlējās šo datumu par tādu, kam pievērsta pastiprināta mediju un dažādu organizāciju uzmanība. Tomēr kādam bija mērķis likt latviešiem kaunēties no saviem karavīriem, piespiest mūs doties prom no Rīgas centra uz kapiem. Man ir prieks, ka latvieši nenobijās un, pieaugot izpratnei par vēsturi, latviešu leģionāri, viņu radinieki un atbalstītāji var mierīgi doties pie Brīvības pieminekļa, noliekot ziedus par godu tiem tūkstošiem latviešu leģionāru, kuru kapavietas nav zināmas. Neatkarīgi no PSRS ideoloģiskās pēctecības izraisītas neizpratnes par latviešu leģionu, mums tas ir jāturpina darīt.

Teju ikvienā latviešu ģimenē bija kāds leģionārs, tāpēc 16. martā pasākumos Rīgā un Lestenē ir jāpiedalās tūkstošiem visu paaudžu latviešiem. Latviešu leģionāri un viņu paaudze ir simbols tam, ka vēl nav gana daudz izdarīts mūsu vēstures skaidrošanai. Kamēr leģionāri turpinās būt nepatiesi apsūdzēti no dažādu valstu un organizāciju puses, kamēr vien kāds viņus nosodīs, tikmēr ir īpaši svarīgi turpināt piedalīties 16. marta leģionāru atceres pasākumos un it īpaši – vēsturiskās patiesības izgaismošanas akcijā pie Brīvības pieminekļa.

Atgriežoties pie Agra Liepiņa raksta “Salmu līderi”

Print

Ar mākslinieku un publicistu Agri Liepiņu mūs šķir paaudzes, bet vieno vēlme Latviju redzēt latvisku un stipru. Pārdomas par latvisko partiju trūkumiem nereti pārņem arī mani. Tik ļoti gribas, lai viss ir ideāli! Bet vai tas ir iespējams?

Nomainīt Putina režīma miniatūro variantu Rīgā ir ļoti būtiski ikvienam apzinīgam latvietim. Bet tas var izrādīties nesasniedzams uzdevums, ja atkāpsimies ikreiz, kad kaut kas nenotiek pēc ideālā scenārija. Ideālā scenārija – protams, mūsu katra personīgajā izpratnē. Reizēm esam gatavi nojaukt to, kas jau uzbūvēts, tikai tāpēc, ka teorētiski vajadzētu būt vēl labāk. Stāsts “jūs neesat gana labi” no dažādiem komentētājiem ir pavadījusi Nacionālo apvienību visā tās vēsturē. Un tomēr rezultāti sasniegti, jo pietiekoši daudzi cilvēki (tai skaitā Agris Liepiņš) paši ieguldījuši savu laiku un spēkus, lai būtu labāk. Jā, “Saskaņai” ir vienojošs līderis Ušakova personā. Bet šis līderis ir tāpēc, ka ir arī atbalstītāji, kas uzticas, atbalsta un paliek uzticīgi arī pie grūtībām.

Jāatzīst, ka tieši atsevišķas “dzeltenas” epizodes publiskajā telpā gūst nesamērīgi augstu interesi un iztirzājumu, kamēr ikdienas it kā garlaicīgie rutīnas darbi paliek plašāk neizdaudzināti. Pieminētais Ušakovs katru savu soli vienpusēji slavinoši ataino reklāmās, ko apmaksā par nodokļu maksātāju naudu. Nacionālai apvienībai šādas naudas nav, bet regulārus labo darbu sarakstus mediji, protams, ka tāpat vien nepublicēs. Jaunu darbavietu veidošana Latgalē, krietni lielāks materiālais atbalsts neskaitāmām ģimenēm ar zemākiem ienākumiem, apturēts uzturēšanās atļauju tirgošanas bizness, panākts, ka skolās būs aizliegts izplatīt pretvalstisku informāciju un būs jāievēro valstiskās audzināšanas minimums… aiz šiem un daudziem citiem pasākumiem atrodas Nacionālās apvienības ikdienas darbs, bet diemžēl aisberga redzamā daļa bieži vien izrādās “ministra skapji”. Bez Nacionālās apvienības jau šodien Latvija būtu cita. Ar Saskaņu valdībā un krievu valodas arī formālu atgriešanos agrākajā godā.

Manuprāt, ir bīstami, ja nenozīmīgas detaļas kļūst svarīgākas par būtību. Labs piemērs ir Baibas Brokas kandidatūra uz Rīgas mēra amatu. Ja mūsu kritēriji tam, lai noraidītu kāda cilvēka potenciālu, ir, piemēram, bērnības draudzene, kura izvēlējusies politiski nepareizo vīru, tad mēs ātri varam palikt bez sabiedrotajiem. Ar Baibu Broku man ir iespēja strādāt ikdienā un līdz ar to redzēt kodolu. Aiz dzeltenām ziņām par draudzeņu radurakstiem ir konsekventa latviska pārliecība un pats galvenais – reālas spējas aizstāt pašreizējo Rīgas domes vadītāju. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas pierādīja, ka šo spēju cilvēki novērtē, jo tieši Baibai bija vistuvākais rezultāts, lai Ušakovu nomainītu.

Nacionālai apvienībai ir gan svaigas idejas, gan spēcīgi līderi, taču darbs reizēm notiek rutīnas līmenī. Tas nedod tādu emocionālu piepildījumu publikai kā, piemēram, savulaik Abrenes aizstāvības akcija. Bet, iespējams, ka tieši šis ikdienas darbs ir vēl grūtāks. Ikdienā piedaloties partijas aktivitāšu norisēs un organizēšanā arī man sanāk gan vilties, gan arī atgūt ticību, ka mana partijas izvēle ir bijusi pareizā. Šī ticība ir noturīgāka par īsiem vājuma brīžiem.

Nacionālai apvienībai joprojām ir, kur augt, bet uzskatu, ka tā ir uz pareizā ceļa. Katrās vēlēšanās tā ir pārspējusi visas reitingu prognozes un pierādījusi, ka tomēr var paveikt ļoti daudz. Tas ir noticis ne tikai partijas aktīvā kodola entuziasma dēļ, bet arī tāpēc, ka ir bijuši cilvēki, kas saprot, ka šī partija nav tikai viena no izvēlēm. Tā ir nepieciešamība, lai pastāvētu Latvija kā nacionāla valsts.

*Publicēts “Latvijas avīzē” – 2017. gada 26. janvārī

Latvijas trīs iespējas un trīs šķēršļi

the-10-most-beautiful-towns-in-latvia-article-from-httptheculturetrip-com-17-2531

Šoreiz vēlējos dalīties savās pārdomās ne tik daudz par ārējiem draudiem un iekšpolitiskām kaislībām, cik par lietām, kuras ir vairāk atkarīgas no mums katra individuāli. Reizēm mums kā latviešiem tās šķiet tik pašsaprotamas, ka mēs par tām neaizdomājamies. Viena no lietām, kas atšķir veiksmīgu cilvēku no ne tik veiksmīga, ir spēja pamanīt iespējas tur, kur citi tās neredz. Līdzīgi ir ar tautām. Un tāpēc tautas ar augstāku pašapziņu spēj panākt daudz lielākus rezultātus globālā līmenī, jo mērķtiecīgi meklē savus veiksmes stāstus. Skaitliski mazai nācijai tas ir vēl izšķirošāk, jo lai mazākums konkurētu ar vairākumu, tam jābūt mērķtiecīgākam un labāk organizētam. Protams, jāspēj arī tikpat vērīgi un godīgi redzēt šķēršļus.

Šeit piedāvāšu savu versiju par Latvijas trīs iespējām un trīs šķēršļiem. Norādītajai secībai nav nozīmes un tā ir tikai viena no iespējamām interpretācijām par šo tēmu. Priecāšos arī par citām versijām, jo, manuprāt, jau pati diskusija, kas koncentrējas tieši uz šādu proaktīvu stipro un ne tik stipro pušu izvērtēšanu, ir svētīga.

Viņpus federalizācijas un populisma

Vienne_-_Temple_d'Auguste_et_de_Julie_-4

Cilvēki, kas pazīst filozofijas pamatus, zinās, ka pastāv ideja par dialektiku – pretstatu sadursme rada sintēzi. Tas lielā mērā attiecas arī uz ideju vēsturi. Ideju sadursme rada jaunas idejas, kas sevī ietver kaut ko no iepriekšējām idejām, bet vienlaicīgi tās pārvarot. Šodien Eiropas politikā notiek sadursme starp diviem domas virzieniem, kurus varētu apzīmēt kā federalizācijas un populisma idejas.

Inteliģences atbildība

books-1440449119-600x360

‘’Latvijas zeme ir latviešu tautas dzimtā zeme. Šeit izveidojās latviešu garīgā, reliģiskā un politiskā identitāte. (..) Latviešu tautas dabiskās tiesības ir būt sava likteņa saimniekiem, līdzīgi citām nācijām savā suverēnā valstī.’’

Brexit ģeopolitiskās sekas Eiropai un Latvijai

brexit1

Nenoliedzami pēdējās nedēļas galvenais notikums bija britu balsojums par Lielbritānijas atdalīšanos no Eiropas Savienības (ES). Šīs iniciatīvas pretrunīgums izpaudās jau mēnešus pirms paša balsojuma. Latvijas gadījumā galvenā pretruna ir starp absolūti atbalstāmo nacionālās pašnoteikšanās principu, kas tiek īstenots šādā referendumā, un mūsu pašu nacionālajām interesēm, kas līdz šim bija cieši saistītas ar Lielbritānijas pozitīvo lomu ES projektā. Lielbritānija un Centrālā-Austrumeiropa ir bijušas Atlantiskās orientācijas galvenās pārstāves ES, kamēr Vācija, Francija un citas Eiropas lielvalstis vēsturiski vienmēr ir bijušas ar mazāk vai vairāk slēptām simpātijām pret Krieviju un tās ‘’Eirāzijas’’ projektiem. Lielbritānijas izstāšanās process būs garš un neskaidrs, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka ir notikusi būtiska varas līdzsvara pārbīde, kas var izmainīt situāciju Eiropā.

EKRE kongress, Orlando, regresīvie ultraliberāļi

EKRE kongresā

Igaunijas konservatīvie audzē muskuļus

Pagājušajā svētdienā man bija tas gods piedalīties Igaunijas Konservatīvās Tautas partijas (EKRE) kongresā Pērnavā. Šī mūsu sadarbības partija aug gan kvalitatātē, gan kvantitātē. Partija pēdējos gadus ir ļoti veiksmīgi sevi parādījusi kā vienīgo alternatīvu tiem politiskajiem spēkiem, kas ir iestājušies par tādiem sabiedrībā ne pārāk populāriem jautājumiem kā partnerattiecību jautājums un imigrantu kvotu pieņemšana. Vēlētāji ir arī sodījuši gļēv-konservatīvākos spēkus, kuri pazaudēja savu ideoloģisko kodolu un politkorektuma vārdā nodeva savas vērtības, mainot savu izvēli uz daudz noteiktāko EKRE – tendence, kas raksturīga visai Rietumu pasaulei. Savā uzrunā norādīju, ka visā Rietumu pasaulē notiek fundamentālas pārmaiņas. ‘’Mainstream’’ mediji to var saukt dažādi, bet tā būtībā ir demokrātija – cilvēki grib atgūt pašnoteikšanās tiesības pār savām valstīm, nevis paļauties, ka nelielas, bet ļoti skaļas liberāļu elites utopija tiem nesīs ko labu. Šīs utopijas sekas tika izjustas gan Briselē, gan Parīzē, gan Ķelnē. Izteicu prognozi, ka ar to viss nebeigsies un sekos arī citas traģēdijas, kamēr vien politiķi, kuri neatbild savu tautu priekšā, bet tā vietā atbild abstraktas ‘’cilvēces’’ (t.i. de facto – neviena) priekšā turpinās iesākto. Pagāja vien pāris stundas…

Uzmākšanās ar pilsonību. Dāvana kam?

MIK_1500 COPY

Ziņa par sarunām Simtgades padomē, kur tikusi apspriesta ‘’dāvana Latvijas simtgadē’’ – automātiskā pilsonība Latvijas nepilsoņiem, ir pamatoti radījusi sabiedrības sašutumu. Ideja par ‘’dāvanu’’, kas praksē novestu pie ģeopolitiskas katastrofas Latvijai, un komentāri, ka nedodot pilsonību nepilsoņiem, mēs radām iekšpolitiskos riskus (nevis otrādi!), atgādina lielo melu stratēģiju – jo lielāki un fantastiskāki meli, jo labāk. Ņemot arī vērā ‘’latvisko’’ partiju norobežošanos no šīs idejas, ir visai nesaprotama šāda sabiedrības tracināšana.